Sākot lasīt šo darbu, šķita, ka tas nespēj manī raisīt kādu interesi. Taču jo vairāk notikumi risinājās, jo spēcīgāka kļuva vēlme triloģijuizlasīt, dzīvesstāstus uzzināt. Pāršķirot grāmatas pēdējo lapu, prātā nāca vairākas domas.
Jau darba sākumā parādās iereibis vīrietis. Šī it kā nevainīgā iedzeršana pārādās ik pa laikam. Tieši šajos reibuma brīžos parādās istās jūtas. Neapzinātas runas, darbi pavērš jaunus notikumus. Dzeršanu kā vienu no iemesliem varu minēt Jāņa un Aijas ģimenes izjukšanā, jo grādīgais dzēriens abiem patika vienlīdz labi. Tie;si reibuma stāvoklī Jānis izšķīrās par labu galējam solim – pašnāvībai.
Caur un cauri šo darbu vij patiesa mīlestība: Jānim pret Aiju, abpusējā Melderu mīlestība, kurā viens otru lieliski papildina abu raksturi un personības, Ievas jūtas pret Jāni (kaut arī bez atbildes), Olgas kā bērna spēcīgākas simpātijas pret Jāni, taču tās par milestību grūti saukt, Visvairāk aizkustināja Jāņa jūtas pret Aiju.…
