Evaluation:
Published: 28.10.2020.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Aukstā kara krīzes', 1.
  • Summaries, Notes 'Aukstā kara krīzes', 2.
  • Summaries, Notes 'Aukstā kara krīzes', 3.
  • Summaries, Notes 'Aukstā kara krīzes', 4.
  • Summaries, Notes 'Aukstā kara krīzes', 5.
Extract

Franču un britu karaspēks pameta reģionu vēl pirms 1956. gada beigām, kamēr Izraēlas karaspēks neatkāpās no ieņemtajām pozīcijām līdz 1957. gada martam.
Sekas: 1957. gada aprīlī Suecas kanāls tika atkal pilnībā atvērts kuģiem no visām valstīm. Konflikta rezultātā Izraēla atguva kopš 1948. gada Neatkarības kara būtiski ierobežoto iespēju kuģot pa Suecas kanālu un Akabas līci.

Berlīnes krīze (1961)
Kopš 1945. gada Berlīne bija sadalīta okupācijas zonās. 3 rietumu okupācijas zonas bija saimnieciski saistītas ar Vācijas Federatīvā Republika (VFR), rietumvalstis garantēja Rietumberlīnes brīvību un īpašo statusu. Līdz ar Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) izveidošanos 1949. gadā Austrumberlīne tika pasludināta par tās galvaspilsētu, ko neatzina Rietumi.
Jau 50. gadu sākumā VDR nolēma slēgt robežu ar VFR. Pierobežā tika ierīkota aizliegtā zona, no tās izraidīja visus, kuri varas iestādēm šķita aizdomīgi. Karavīri drīkstēja atklāt uguni, ja kāds nelegāli šķērsotu robežu. 1957. gadā bēgšana no VDR tika pasludināta par noziegumu. Neskatoties uz to cilvēki masveidā bēga uz Rietumiem, īpaši caur Berlīni. Berlīnē robeža vēl nebija slēgta, jo aptuveni 70 000 Austrumberlīnes iedzīvotāju dzīvoja Rietumberlīnē, bet 10 000 no Rietumberlīnes – Austrumberlīnē.

Atlants