-
Arodslimības, to raksturojums
Arodveselība un darba medicīna
Arodveselība – nodarbojas ar strādājošo veselības un darba drošības jautājumiem. Galvenie uzdevumi - veicināt un saglabāt dažādu profesijas darbiniekiem augstu fiziskās, psihiskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni. Veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus, un fizioloģiskajām vajadzībām. Viena no arodveselības disciplīnām ir darba medicīna.
Darba medicīna- klīniska nozare, kas pēta darba vides ietekmi uz cilvēka organismu, vienlaikus novērtējot arī ārējās vides faktoru ietekmi. Galvenais mērķis, ir nodrošināt, dažādu profesiju pārstāvjiem pēc iespējas labāku medicīnas apkalpošanu, lai novērstu vai samazinātu kaitīgo darba apstākļu izraisītos veselības traucējumus.
Ar darbu saistītās slimības iedala trīs grupās:
1. Slimības, kas atzītas par arodslimībām (raksturīgas atsevišķām darba kategorijām).
2. Ar darbu saistītās slimības – ar daudzfaktoru izraisīšanu etioloģiju, bet to izcelsmē, nozīme ir nelabvēlīgiem darba apstākļiem.
3. Dažādas slimības, ja to gaitu (norisi) pasliktina kaitīgi darba apstākļi.
…
Arodslimību spektrs ir ļoti plašs, gandrīz jebkura slimība kaut kādā mērā ir saistīta ar darba apstākļiem, turklāt pie dažādiem nosacījumiem var kļūt par arodslimību. Piemēram, miltu putekļu izraisīta bronhiālā astma var attīstīties bez miltu klātbūtnes darba vidē, bet konditoriem vai iekārtu operatoriem, kas strādā pārtikas nozarē, tā būs arodslimība un pacienti varēs saņemt kompensāciju. Eksistē tādas arodslimības, kas ir ļoti specifiskas, un kur ļoti precīzi ir saskatāma saistība starp darba apstākļiem un slimības izcelsmi, piemēram, pleiras mezotelioma un darbs ar azbestu 30-40 gadus atpakaļ, pianista karjera 30 gadu garumā un karpālā kanāla sindroms utt. Savukārt, citu arodslimību gadījumā vairāki riska faktori var izraisīt vienādas slimības (piemēram, muguras sāpes jostas un krustu daļā var izraisīt gan smagumu pārvietošana, gan darbs piespiedu pozā, gan visa ķermeņa vibrācija). Vēl citu arodslimību gadījumā vairāki darba vides riska faktori iedarbojas vienlaicīgi, un slimības gaita ir straujāka, piemēram, caurvējš kopā ar darbu piespiedu pozā vai smagumu pārvietošana straujāk veicina muguras sāpju attīstību (piemēram, darbs kokapstrādē –dēlīšu kraušana pusnojumēs gan ziemā, gan vasarā); roku ādas problēmas, ko izraisa bieža roku mazgāšana, pastāvīga mitruma iedarbība kombinācijā ar aukstiem pārtikas produktiem, kā arī mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem u.c.
