1.1. Krāsu modeļu veidošanās
Jau senajā Grieķijā tika veikti pirmie krāsu pētījumi, tos veica Aristotelis, kurš uzskatīja, ka krāsa eksistēja staru formā, kas bija Dieva raidīti no debesīm. Viņa teorija netika apstrīdēta līdz renesanses laikmetam, kad tika izstrādātas vairākas sarežģītas teorijas, kuras izvirzīja Franciskus Aguilonius (Franciscus Aguilonius) un Sigfrīds Forsius (Sigfrid Forsius). Aguiloniusa sistēma tiek uzskatīta par pirmajiem centieniem definēt visas krāsas, tā bija pamatota ar viņa novērojumiem kā mainās debesu krāsa no rīta gaismai līdz krēslai1 .
Taču krāsu aplis mūsdienu izpratnē izveidojās 1660.gadā, Īzakam Ņūtonam eksperimentējot ar gaismu. Viņš atklāja krāsu loģisko secību - varavīksni, izlaižot gaismu caur prizmu un izkliedējot tās sastādošās krāsas: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila un violeta2 .
Nākamā sekoja Johana Volfganga Gētes teorija, kurai par pamatu viņš ir ņēmis prizmas spektru un refrakciju kopumu, kas tika pamatoti citādi nekā Ņūtona krāsu teorija. …
