Socializācijas jēdzienu (1907) ir ieviesis franču sociologs Emīls Durkheims (1858-1917). Socializācija ir cilvēka sociālā veidošanās apkārtējās vides ietekmē, tā uzskatāma par kulturizācijas procesa sastāvdaļu( Bőhm, W. Wőrterbuch der Pädagogie. Bear. von Wilhelm Hehlmann.14., Überarbeitete Aufl. Stuttgart; Krőner,1994. 643 s).
Psiholoģijas skatījumā socializācija ir cilvēka garīgās būtības veidošana, pakāpeniski (no bērnības) viņu iesaistot sabiedrības struktūrās (sociālā vidē), tas nozīmē:
1.sociālo normu;
2.darbību un spēju;
3.garīgo vērtību apgūšanu.
Tikai socializācijā indivīds apgūst cilvēciskumu un atrod savu vietu sabiedrībā. Visintensīvāk šis process notiek bērnībā(Psiholoģijas vārdnīca. Rīga: Mācību grāmata, 1999.157 lpp).…
