Valsts ekonomiskā loma mūsdienās Latvijā

SECINĀJUMI
Bez valsts iejaukšanās ekonomikā Covid-19 pandēmijas laikā, situācija būtu slikta. Visiem rādītājiem būtu diezgan liels kritums, valstij iejaucoties to kritumu var samazināt un brīžos pasildīt ekonomiku un likt rādītājiem kāpt.
Stingrāku ierobežojumu un ārkārtas situācijas ieviešana mudināja cilvēkus iet vakcinēties, kā arī piebremzēt Covid-19 ikdienas saslimstības ātrumu. Vieglāk sakot samazināt saslimstības ātrumu ir sanācis, bet galvenais ir turpināt mazināt saslimstību, lai varētu atgriezties pie normālas dzīves.
Latvija izveidoja uzņēmumu pabalstu krīzes laikā, lai gan bija sarežģīti apstākļi un steigā jāizveido pabalsts, tas tika izdarīts. Mērķis bija sasildīt ekonomiku un likt uzņēmumiem izdzīvot šajā pandēmijā. Ražošanas apjomi tika palielināti vai noturēti vienā līmenī. Reālais IKP piedzīvoja pieaugumu un vairāki uzņēmumi tika izglābti no iespējamas bankrotēšanas.
Konfidences rādītāji notiek cikliski, pandēmijas sākumā visās nozarēs un jomās piedzīvoja pamatīgu kritumu, taču pielāgošanās pie situācijām un noteikumiem veicināja konfidences rādītāja kāpumu. Tiks piedzīvoti vēl kritumi sakarā ar izsludinātām ārkārtas situācijām un noteikumiem. Sezonālas svārstības pieprasījumā un piedāvājumā ietekmēs rādītājus, atkarībā no sezonas. Obligātās vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta iegūšana ietekmēs darbinieku skaitu un tiek paredzēts konkrēts darbinieku trūkums.
Valsts izsludinātie sociālie pabalsti palīdzēs trūcīgām ģimenēm tikt cauri pandēmijai. Jebkura mājsaimniecība vai persona, kura tikusi skarta pandēmijas laikā, tiks attiecīgi kompensēta sakarā ar zaudējumiem vai apgādājamiem bērniem.…