Postimpresionisms ir nosacīts apzīmējums dažādiem strāvojumiem, kas sekoja impresionismam. Pastāvēja Rietumeiropas mākslā 19.gs. 80.-90.gados. Nebija tieši saistīts ne ar simbolismu, ne jūgendstilu.
Im0presionisti tiecās pēc gaismas un atmosfēras radītiem efektiem, kā arī pēc mirkļa kustību fiksācijas, turpretī postimpresionistiem svarīga bija stabilas, konstantas kvalitātes cilvēkos. Pasaule tika tverta nevis mirklī, bet ilgstošas eksistences skatījumā, tādēļ atdzima panorāmiskās ainavas.
Impresionistus apvirmo gleznošanas metode. Viņus varēja dēvēt par zināmas skolas pārstāvjiem, turpretī jaunajiem gleznotājiem vairs nebija kopīgas platformas. Katrs gāja savu ceļu.
Pols Sezans (1837.-1906.g.) – jaunu ceļu meklētājs glezniecībā, kurš sapņoja atjaunot impresionistu pazaudēto kompakto skatījumu uz pasauli. Viņš gribēja maksimāli koncentrēt uzmanību uz dabas priekšmetu plastiskajām vērtībām, apliecinot kompozicionālās uzbūves loģiku.
Sezans dzimis un lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis Francijas Dienvidos – Eksas pilsētiņā, un tās apkārtnē. Sezana tēvs vēlējās, lai dēls apgūst jurista profesiju, bet Pols tam pretojās un pievērsās mākslai. …
