Es biju tik naiva, ka es nesapratu, kad mani apsmēja, un, kad mani aprunāja. Izmisīgi vēloties iegūt jebkādus draugus, es paklausīgi izpildīju jebkuru lūgumu no savu klases biedru puses, bet mana izpalīdzība vainagojās ar palamu “sešinieks”. Mana dzīve apgriezās otrādi dienā, kad tētis pieņēma amata paaugstinājumu, kas deva iespēju pārcelties uz Rīgu. Man tā bija iespēja aizmirst iepriekšējo mazpilsētas dzīvi un mesties iekšā jaunajā, ko arī darīju. Līdz pat šim brīdim, kamēr nebiju uzrakstījusi šo eseju, es nebiju pievērsusi uzmanību tam, cik ļoti mani tas ir ietekmējis un turpina ietekmēt. Man ir ļoti nepatīkami atcerēties šo pieredzi un tāpēc es tajā nedalos ne ar vienu. Diemžēl pieredzi es nevaru mainīt, es varu tikai mēģināt saņemt drosmi un šo rindkopu parādīt savam mīļotajam cilvēkam.
Mani trūkumi saskarsmē ar apkārtējiem ir mans kautrīgums un atturība, tie ietekmē manu saskarsmi ar nepazīstamiem un mazpazīstamiem cilvēkiem. Tās man traucē iegūt jaunus kontaktus un veidot attiecības. Man ir jāizgrūž sevi ārā no savas komforta zonas un jābūt atvērtākai pret apkārtējiem, jāizmanto savas iemaņas cilvēku iepazīšanā. Tikai tad es varēšu turpināt sevi pilnvērtīgi attīstīt un paralēli gūt gan jaunu pieredzi, gan kontaktus.
Tā nu es sevi nosēdināju telpas vidū un aplūkoju sevi mazliet no malas. Lai cik dīvaini neliktos, esmu ieguvusi skaidrāku priekšstatu ne tikai par savu saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem, bet arī pati par sevi.
…
