Tiek uzskatīts, ka nāve ir visa gals, un cerība mirst kopā ar dzīvību. Bet kristieši uzskata, ka nāve nav visa gals, un tas ir nozīmīgs notikums vienīgajā realitātē – mūžīgajā dzīvē. Nāve dod kristietim daudz vairāk cerību, nekā parastam cilvēkam dzīve, pat tās vispilnīgākajā spēkā un veselībā.
Par visu, ko parastais cilvēks uzskata par šausmīgu – nosaucis vai pārcietis, kristietis tikai pasmejas. Bet tā uzskata Serēns Kirkegors, un es tam nepiekrītu. Pirmkārt, ja kristietim nebūs, ko ēst, vai viņš par to pasmiesies? Ja viņam darīs pāri, viņš smiesies? Domāju, ka nē, jo cilvēka refleksi un fizioloģiskās vajadzības ir daudz svarīgākas, par kristieša iedomām un ne visi kristieši ievēro to.
Kristietis ir vienīgais, kurš zina, kas saprotams ar „slimību uz nāvi”. Pilnībā piekrītu, jo es, parasts cilvēks, šo terminu neizprotu. …
