-
Alu zīmējumi akmens laikmetā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 2 | |
| Pirmatnējā māksla | 4 | |
| Altamiras ala | 7 | |
| Lasko ala | 8 | |
| Šovē ala | 10 | |
| Nobeigums | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Nobeigums
Šī darba mērķi bija analizēt, kurās pasaules daļās alu gleznojumi ir visvairāk, un salīdzināt dažas alas, bet darba uzdevumi ir pirmatnējās māsklas analīze un alu izpēte. Visinteresantākais referāta uzdevums bija par alu gleznojumu atrašanās vietu. Kā jau tika minēts iepriekš, tie visvairāk ir sastopami Eiropā un Āfrikā. Ļoti fascinējošs fakts par Eiropas alām ir tas, ka slavenākās atrodas tikai Francijas un Spānijas teritotijā. Dažas no šīm alām tika apskatītas šajā referātā.
Referātā tika secināts, ka pirmie alu gleznojumi pasaulē parādījušies pirms 37 000 līdz 35 000 gadu atpakaļ. Viena no slavenākajām vecākajām alām ir Šovē ala, bet nesen tika atklāts ka vecākā ala atrodas Indonēzijā. Runājot par alām, Tika secināts, ka Lasko alā ir bijušas pārstāvētas senākais šamanisma formas un ka alu gleznojumi bieži ir līdzīgi.
Referātā varētu uzlabot darba kvalitāti , ja būtu pieejami vairāki informācijas avoti. Tas nozīmē to, ka var izmantot gan latviešu valodā rakstītus zinātniskos avotus, gan arī citās valodās rakstītus, protams, šajā referātā tika izmantoti arī angļu valodā rakstīti avoti. Piemēram, ja būtu pieejami informācijas avoti no citām zemēm, tad šo referātu varētu pilnveidot.
Bieži, izstrādājot referātu, tiek atklāti citi jauni un interesanti temati.…
Seno cilvēku gleznojumi uz alu sienām un klintīm tiek uzskatīti par pašu senāko mūsdienu cilvēka māksliniecisko izpausmi. Tie ir sastopami gandrīz visos Zemes kontinentos, izņemot Antarktīdu. Rakstot šo darbu, tika izvirzīti divi mērķi: pirmais mērķis ir analizēt, kurās pasaules daļās tie ir visvairāk, otrs mērķis ir salīdzināt dažas alas, bet darba uzdevumi ir šīs pirmatnējās mākslas analīze un alu izpēte. Aktualitāte par alu gleznojumiem sākās 1745. gadā, kad tika uzieti pirmie krama priekšmeti, kurus uzskatīja par pirmatnējā cilvēka darbarīkiem, taču šo pieņēmumu zinātnē atzina tikai 19. gs. pirmajā pusē. 1879. gadā Altamiras alā Spānijā atklāja uz sienām bizonu atveidus. Tika pieņemts, ka šie gleznojumi varētu būt pimatnējā cilvēka mākslas darbi,bet šo hipotēzi atzina tikai 1901. gadā, pēc tam, kad, tika atklātas vēl daudzas alas ar līdzīga rakstura gleznojumiem. Protams, šis temats nav tik aktuāls kā senāk, bet mūsdienās tas vēl nav zaudējis savu nozīmi, jo pasaulē vēl visas alas nav atklātas un pētījumi turpinās. Ar mūsdienām šo tematu varētu saistīt tā, ka lielākā daļa no akmens laikmeta dzīves ir mums zināma, pateicoties arheoloģiskajiem atradumiem,bet tomēr mēs nezinām pilnīgi visu. Alu gleznojumus pēta antīkā historogrāfija . Ir zināms, ka alu gleznojumiem nav redzama evolūcija. Vēl ir zināms, kas šajos gleznojumos ir attēlots- dzīvnieki ( medījamie ). Arheologi, salīdzinot un izpētot vairkās alas, ir nonākuši pie slēdziena, ka visvairāk zīmējumi ir zīmēti ar ogli un okeru . Senākās okera lietošanas pēdas:
