Aristoteli var uzskatīt par Grieķijas sabiedrības morālās apziņas visraksturīgāko pārstāvi un sistematizētāju. Uzskatot, ka pareizākais praktiskās morāles princips ir „zelta vidusceļš”, Aristotelis to ņēma arī par savas teorētiskās ētikas pamatu. Labums, kā tīri ideālistisks, transcendentāls mērķis, bija svešs viņa empīriskajam prātam. No otras puses, bauda, kurai nav nekāda idejiska satura, bija pārāk zemiska un nesaprātīga viņa racionālajam pasaules uzskatam.…
