ĢM jēdziens.
Mērķtiecīga vēlamo (vajadzīgo) īpašību piešķiršana (auga vai dzīvnieka) organismam ar gēnu starpniecību.
Ģenētiski modificētos augus parasti izveido ar mērķi: • palielināt ražību; • radīt izturību pret kādu herbicīdu; • radīt izturību pret kaitēkļiem; • izveidot noteiktas īpašības, piemēram, ilgu uzglabāšanu.
ĢM vēsture.
1909. gadā dāņu ģenētiķis Vilhelms Johansens radīja terminu – gēns.
Par ģenētiskās inženierijas dzimšanu uzskatāms 70. gadu sākums, kad tika radīti pirmie ģenētiski modificētie organismi.
Pirmā transgēnā kultūra ir tomāti ar aizkavētu nogatavošanos; tā oficiāli tika atzīta 1994. gada maijā, ASV.
1997. gadā ASV sāka eksportēt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu uz Rietumeiropu.
…
