Evaluation:
Published: 21.09.2016.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Jaunie laiki: 15.gadsimta beigas - 20.gadsimta sākums', 1.
  • Summaries, Notes 'Jaunie laiki: 15.gadsimta beigas - 20.gadsimta sākums', 2.
  • Summaries, Notes 'Jaunie laiki: 15.gadsimta beigas - 20.gadsimta sākums', 3.
  • Summaries, Notes 'Jaunie laiki: 15.gadsimta beigas - 20.gadsimta sākums', 4.
Extract

Rietumu valstis īsteno koloniālo impēriju veidošanās politiku jeb imperiālismu, lai iegūtu lētās izejvielas un noieta tirgu priekš savām precēm. Izmantojot tehnisko pārākumu pakļauj Āfrikas un Āzijas zemes, veidojot tur kolonijas, puskolonijas, protektorātus un ietekmes sfēras. Lielākā koloniālā lielvalsts bija Lielbritānija (Kanāda, Austrālija, liela daļa Āfrikas, Indija u.c.) Francija (Āfrikas R. un Indoķīnā, ASV –Karību un Klusā okeāna salas, Latīņamerika), Krievija (ietekmes sfēras Ķīnā, Persijā).
Pēc apvienošanās cīņa par kolonijām uzsāks Vācija – sāksies teritoriju pārdalīšana, kas novedīs pie I pasaules kara(1914.-1918.)

Mūsu laikmets jeb jaunāko laiku vēsture jeb 20.gs.
Pasaules politiku 20.gs.sākumā noteica 7 lielvalstis.
Lielbritānija –demokrātiska monarhija, kurā par varu konkurē konservatīvo un liberāļu partijas.
Francija – cīņa starp republikas un monarhijas piekritējiem.
ASV – DEMOKRĀTISKA REPUBLIKA, KURĀ PAR VARU CĪNĀS DEMOKRĀTU UN REPUBLIKĀŅU PARTIJAS.
Vācija – liela vara imperatoriem, kas ieceļ valdības galvu – kancleru. Parlamentā –reihstāgā – ietekme sociāldemokrātiem
Itālija – demokrātiska karaliste, kurā plosās iekšējas politiskās cīņas.
Austroungārija – impērija, kurā par varu cīnās austriešu un ungāru politiķi, beztiesīgi jutās slāvu pārstāvji.
Krievijā –neierobežota imperatora jeb cara vara, beztiesība.
Japāna – cīņa starp stiprākas imperatoru varas un lielākas demokrātijas piekritējiem.

19.gs.b. un 20.gs.sāk veidojas valstu savienības:
Antante – Francija –Krievija(1893) – Lielbritānija (1907) FAK
Trejsavienība – Vācija –Austroungārija(1879) – Itālija(1882.) -VAI


Author's comment
Atlants