Piekūni

Maurīcijas piekūna glābšana
Audzēšanas programmu, kas aizstāv Maurīcijas piekūnus, izveidojusi organizāciju Mauritius Wildlife Appeal Found (MWAF) sadarbībā ar Maurīcijas valdību. Projektu atbalstīja arī ārvalstu institūcijas- Peregrine Found of America un Jersey Wildlife Preservation Trust, kas audzēja šo izmirušo sugu.

Jaunu reģionu apdzīvošana
Viena daļa nebrīvē izaudzēto putnu tika izmitināta vietās, kur līdz šim šī suga nebija dzīvojusi. 30 dienu vecus putnēnus, pirms tie bija iemācījušies lidot, ievietoja putnu būrīšos rūpīgi izvēlētās vietās. Salīdzinot eksperimenta rezultātus (cik no putnēniem , kas izšķilās , izdzīvoja dabā un nebrīvē), var secināt, ka zoologi sasniedza labākus rezultātus nekā putnēnu vecāki. Nebrīvē izperētie putni pakāpeniski paši mācījās iegūt barību, un 70 – 100 dienu vecumā viņi jau bija pilnīgi patstāvīgi. 1991.gadā ligzdošanas perioda beigās savvaļā izmitināja vairāk nekā 200 nebrīvē izaudzinātu putnu. Reģionos, kuros jau mita Maurīcijas piekūni, tikai puse no brīvībā palaistajiem putniem izdzīvoja un tika galā ar savvaļā dzīvojošo putnu konkurenci. Jaunajās teritorijās izdzīvoja apmēram 80% izmitināto putnu.

Populācijas divkāršošana
Ja piekūniem tiek atņemtas pirmās olas, vecāki parasti divu nedēļu laikā sāk ligzdot citur . Pieņemot, ka no izņemtajām olām izdodas izaudzināt putnēnus, teorētiski tādējādivar divkāršot populāciju.

Dabiskā audzēšana
Olas, kas izņemtas no ligzdām, ievieto inkubatorā. Ligzdā olu vietā tiek ieliktas butaforijas, un putni turpina perēt. Pēc 14 dienām, kad izsķiļas pirmie putnēni, tie tiek atdoti vecākiem. Vecāki rūpējas par mazuli tā, it kā paši būtu to izperējuši. Tādējādi tiek novērsts , ka dabīgos apstākļos daļa putnēnu iet bojā, jo vecāki viņus savaino vai nepietiekami baro.
…