Anestēzija un narkoze
Ar vārdu ‘’narkoze’’ apzīmē stāvokli, kad slimnieks ir pilnīgi iemidzināts un zaudējis jebkuru kontaktu ar apkārtni. ‘’Anestēzija’’ nozīmē nejūtīgumu, kuru var panākt vai nu vispārēju, t.i., slimnieku iemidzinot (dodot narkozi), vai arī vietēju, - padarot nejūtīgu tikai operācijas rajonu vai veselu ķermeņa daļu, bet slimnieka apziņa paliek skaidra.
Agrāk par operācijas sāpju samazināšanu interesējās tikai ķirurgi, farmakologi un fiziologi, turpretī tagad ir izveidojusies jauna zinātnes nozare – anestezioloģija. Anesteziologi pārzina un veic arī reanimāciju un intensīvo terapiju jebkurā gadījumā, kad cilvēka dzīvībai draud briesmas. Anestezioloģijas pamata principi jāzina katram ārstam. Anestezioloģijas attīstība un izveidošanās par atsevišķu medicīnas nozari bija ilga un sarežģīta – no pirmajām sekmīgajām narkozēm līdz pirmās anestezioloģijas katedras nodibināšanai (1939.gadā Oksfordā, Makintošs) ir pagājis gandrīz vai 100 gadu.
…
