Ūdens un elektrolītu balanss organismā

Nātrija un kālija joni organismā
Kālija joni ir galvenie katjoni dzīvnieku un cilvēka šūnu iekšienē, savukārt nātrija joni ir galvenie katjoni ārpusšūnu šķidrumos (tai skatā asins plazmā) organismā. Šo jonu koncentrāciju starpības rada elektrisko potenciālu starp šūnas iekšieni un ārpusi jeb tā saucamo membrānu potenciālu. Līdzsvarus tarp kālija un nātrija joniem uztur jonu sūknis šūnu membrānā. Nātrija un kālija jonu radītais membrānu potenciāls ļauj šūnām ģenerēt darbības potenciālu (action potencial), kas ir ātras izmaiņas sprieguma polaritātē un kam ir svarīga loma nervu signālu pārraidē, muskuļu kontrakcijās un sirdsdarbības funkcionēšanā.
Kālija joni ir nepieciešami kā kofaktors dažiem fermentiem. Tā, piemēram, kālija klātbūtne ir nepieciešama piruvātkināzes darbībai. Kālijs regulē ūdens un elektrolītu līdzsvaru šūnās, piedalās nervu impulsu pārvadīšanā, pārvērš ogļhidrātus enerģijā un aminoskābes olbaltumvielās.
Tā kā nātrija joni un hlorīdjoni ir galvenie ārpusšūnu šķidruma (ieskaitot asinis) joni, kas nosaka to tilpumu, tad asins tilpumu un asinsspiedienu regulējošie fizioloģiskie mehānismi izmanto nātrija jonu koncentrācijas izmaiņas. Spiediena receptori, atbildot uz asinsspiediena izmaiņām, sūta stimulējošus vai inhibējošus signālus uz nervu sistēmu un endokrīnajiem dziedzeriem, ietekmējot nātrija regulāciju nierēs. Nātrija aizture izsauc ūdens aizturi organismā, bet nātrija jonu izvadīšanano organisma dod ūdens zudumus. Divas galvenās asinsspiedienu regulējošās sistēmas, kas izmanto nātrija regulāciju, ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma un antidiurētiskā hormona sistēma.
Nātrija jonu absorbcijai tievajā zarnā ir svarīga loma hlorīda jonu, aminoskābju, glikozes un ūdens absorbcijā.
…