Apgaismotais absolūtisms.
18. gs valdnieki savas tiesības uz augstāko varu pamatoja, nevis ar kādām no Dieva saņemtām tiesībām, bet ar to, ka, Prūsijas Frīdriha Lielā vārdiem runājot, vēlas darboties kā valsts pirmais kalps. Apgaismotie monarhi saviem pavalstniekiem kalpoja tādejādi, ka ieviesa reformas likumdošanā un valsts pārvaldē, kam bija jāsekmē visas valsts iedzīvotāju labklājība. Sensenās privilēģijas viņi lūkoja apcirpt. Piemēram, Romas katoliskā baznīca bija spiesta pieredzēt to, ka no daudzām katoļu valstīm tika izraidīti jezuīti. Revidēti tika likumi, kas aizstāvēja atsevišķu kārtu vai grupējumu intereses. Dažās vācu valstīs tika atcelta vai ierobežota dzimtbūšana. Jauninājumi tika ieviesti nodokļu politikā, saimnieciskajā dzīvē un izglītībā.
Jautājums par varu tika uzskatīts par atrisinātu un neapspriežamu, muižniecības mēģinājumus mazināt karaļa varu, joprojām apkaroja.
Pēc Luija 14. tronī kāpa viņa mazmazdēls Luijs 15., būdams tikai 5 gadus vecs. Luija 15. nepilngadības laikā no jaunā spēkā pieņēmās franču parlamenti, tas ir, tiesas, kas bija atbildīgas par karaļa izdoto likumu reģistrēšanu un ievērošanu. 4
…
