Ir vakars. Istabā, kuru izgaismo jau dziestoša eļļas lampiņa, pie galda sēž jauns rakstnieks-Jānis Ezeriņš. Viņa pirkstos ir satverta spalva. Viņš pamērcē spalvu tintes pudelītē un raksta. Roka viegli un līgani izliec burtus. Drīz darbs būs pabeigts. Jaunākā novele tāpat kā citi rakstnieka darbi stāsta par viņa laika cilvēkiem, viņu raksturiem, viņu dzīvi, viņu likteņiem.
Šķiet rakstnieks prata paredzēt nākotni, jo, lai kā būtu attīstījusies pasaule, šodien, pēc simts gadiem, cilvēki, viņu raksturi, viņu dzīves un likteņi nav mainījušies. Tie ir tik pat smagi un grūti, interesanti un neatkārtojam…
