Humora, ironijas un satīras loma romānā, negatīvo dzīves parādību nosodīšana

Mērnieku laiki” ir viens no vispopulārākajiem daiļdarbiem latviešu literatūrā. Par to liecina romāna daudzie izdevumi, vairākkārtējie dramatizējumi un daudzās izrādes gan uz Rīgas, gan lauku teātru skatuvēm. Romānā dzīves patiesība izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Brāļiem Kaudzītēm ierosmi romānam devusi zemes pārmērīšana Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā un Vēļķu muižā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attieksmi, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attieksmes gan ģimenē, gan ar kaimiņiem. “Mērnieku laikos” konflikts rodas tradīciju un laikmeta nosacīto uzskatu rezultātā. Vairumā gadījumu dramatiskās situācijas izriet no Oļinietes valdonīgā, paštaisnā, neiecietīgā rakstura, un arī apstākļi ietekmē viņas raksturu.
Ar zemes mērīšanas notikumiem Kaudzītes atklājuši zemnieku un muižas pretrunu sekas – verdzisku padevību, pielūgsmi, savstarpēju nenovīdību. Kaudzītes prot atrast vārdus, kas precīzi raksturo personas, izteic rakstnieku attieksmi pret tām.
Romānā Kaudzītes risina lielas problēmas, kas spiež iedziļināties dzīves daudzveidībā. Kādam jābūt īstam, pilnvērtīgam cilvēkam pārmaiņu laikā- galvenā problēma romānā.
Runājot sīkāk par humoru, satīru un negatīvo dzīves parādību nosodīšanu romānā, autoru attieksme ir skaidri redzama. Viņi arī nepārprotami atklāj savu nostāju pret to laiku sabiedrisko dzīvi un pastāvošo iekārtu. Īsumā atklājot brāļu attieksmi varu minēt, ka nekas nav jāpatur tikai tālab, ka tēvu tēvi tā domājuši un darījuši. Ir pagājis laiks, kad vecāki noteica savu pieaugušo dēlu un meitu likteni, iejaucās viņu jūtu dzīvē. Cilvēka necienīga ir verdziska padevība un pielīšana kungiem. Ne viss jaunais, kas sāk izpausties cilvēku apziņā un savstarpējās attieksmēs sakarā ar izmaiņām sabiedriski ekonomiskajā dzīvē, ir pieņemams un veicināms. Kaudzītes asi nosoda mantkāri, tā pārvērš cilvēku ļaunā egoistā, izposta citu cilvēku dzīvi, savu tautību nevajag ne noliegt, ne ar to dižoties. Ikviena cilvēka pienākums ir sekmēt tautas labklājību un nopietnu darbu. Romāna komiskie raksturi ir tautā tik populāri, ka kritizējot negatīvas parādības, tos izmanto gan sadzīvē, gan publicistikā arī mūsdienās.…