Oriģinalitāte ir aspekts, bez kura nav iedomājama kultūra un tās jomas. Kultūras nozarēs tā tiek atbilstoši novērtēta, cienīta un uzskatīta par lielu vērtību. Arī kritiķi vienmēr uzsver un norāda māksliniekiem virzīties uz oriģinalitātes gultni. Bet gadsimtu laikā ir jau tik daudz kas bijis un izgudrots, ka jaunas lietas radīt ir gandrīz aplami. Tās var tikai atjaunot un pārveidot dažādās interpretācijās. Oriģinalitāti vispār nevar „izgudrot”.
Vispārīgi oriģinalitāte sakrīt ar patiesīgumu, īstenumu, bet, tajā pašā laikā, tā ir arī savienojama ar brīvu jaunrades fantāziju. Nekas cits kā cīņa par sevis patiesīgumu ir cīņa pret visu skaļo. Tādā veidā tā kļūst arī cīņa par vienkāršību, jo viss dabiskais ir vienkāršs, un komplikācija rodas tikai tad, kad to , kas no dabas ir bezgala vienkāršs, mēģinām mākslīgi rekonstruēt.
