Bērni arī uzdod jautājumus par to, kas īstenībā nav. Grāmatās stāsta par elfiem vai citiem pasaku tēliem, bet viņš saprot, ka tādi neeksistē. Bērnu ir pārņēmis izbrīns.
Tāpat kā laiks nestāv uz vietas, tāpat arī nestāv un nesaglabājas darbības, ko darām vai konkrētais moments, situācija. Viss attīstās un iet uz priekšu, tāpēc arī filozofija ir balstīta uz domāšanu par pagātni, tagadni, nākotni.
Karls Jasperss raksta, ka bērni ir ģeniāli, viņiem piemīt ģenelitāte.
Filozofija cilvēkam ir nepieciešama, tā parādās mūsu valodā, sakāmvārdos, izteicienos. Tā ir kā patiesības meklēšana.
Jebkura filozofija definē sevi caur tās īstenošanu. Tā ir dzīvu domu īstenošana un šo domu rīcība, saruna par tām.
Filozofija pastāvēs, kamēr pastāvēs cilvēce, tā nevar pastāvēt, ka nav cilvēki, jo tā pilda domāšanas, saprāta, atziņu funkciju. Ar to nevar cīnīties, tā ir vienmēr klātesoša un dzīvo vienprātībā. …
