„Informācijas ievade – process – rezultāts” modelis
To nepieciešams izmantot gan tad, kad kaut kas jāizskaidro citiem, gan tad, kad jāatrisina konflikts, lai ieviestu pārmaiņas u.t.t.”4
Šī teorija nepieļauj brīvību – tās būtība ir interakcija ar citiem, sistēma. Šī modeļa mērķis ir parādīt, ka, lai gūtu atrisinājumu, ar cilvēku ir jākomunicē, „jāievada informācija”, viņā jārada process, kurā viņš informāciju vai nu pieņem, vai nepieņem, un pēc tam redzams rezultāts – vai nu pozitīvs vai negatīvs.
Būtu labi, ja mēs vienmēr varētu izvēlēties – iekļauties sistēmā vai izvēlēties brīvību, taču pat klusējot mēs esam sistēmas daļa, šajā gadījumā – klusēšanas spirāles „neredzamā” daļa un ,neizpaužot viedokli, veicinām atbalstu kultivētajam viedoklim. Katrā situācijā ir jāizvērtē – vai un kādās sistēmās iekļauties, kā tajās uzvesties un kādas lomas spēlēt. Ir situācijas, kurās kļūšana par sistēmas daļu ir nepieciešama rezultāta sasniegšanai. Mēs atrodamies nepārtrauktā mijiedarbībā, sistēmas mums atļauj brīvi saņemt un pārraidīt informāciju, un, jo informētāki esam – jo vieglāk risināt dažādas ikdienas, arī personīgās situācijas, tad arī iespējams vieglāk sasniegt mērķus. Izprotot sistēmas, to procesus medijos, iespējams prognozēt savas – mediju darbinieka - darbības sekas.
…
