Protams, šim visam nav nekāda izskaidrojuma, kas spētu aizstāvēt, vai pilnībā noliegt viņu esamību. Tikai es personīgi uzskatu, ka galu galā, ja kādam ir savi principi, uzvedīsimies demokrātiski, neaizskarot citu tiesības un galvenais cienīsim viens otru. Ja vajag, klusībā paturēsim mēli aiz zobiem, tāpat, kā to darījuši homoseksuāļi līdz šim un neveidosim valstī haosu. Jebkurā gadījumā jāpiekāpjas gan vieniem, gan otriem. Taču parasti tā nenotiek. Sabiedrība kopumā ir ļoti sarežģīta sistēma, kur katrs domā tikai par sevi, bet tikai daži saprot, ka mēs visi esam kopā. Jā, cilvēki ir dažādi, sadalīti pa tautām, valstīm, kontinentiem, dažādām iespējām un varēšanām, taču visi pasaules cilvēki ir ļoti līdzīgi, un mūs vieno daudz vairāk lietas nekā šķir, kuras pat ikdienā nepamanām.
…
Morāles problēma mūsu valstī Ar morāles problēmām saskaras ikviens un ikkatrā vietā. Morāles problēmas var būt gan ģimenē, skolā, pulciņā, klasē, bet , manuprāt , vissarežģītāk un sāpīgāk ir tas , ja morāles problēmas ir valstī un visā tās sabiedrības kopumā. Uzskatu, ka pēdējo gadu lielākās morāles problēmas mūsu valstī sagādājuši ir homoseksuālie cilvēki. Valda daudz dažādi uzskati par homoseksuāļiem, pieņemt tos vai nē? Kāpēc viņi ir tādi ? Vai tā ir kāda slimība? Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki , neminēsim vārdos, ir izteikušies: Vai homoseksuālisms ir slimība? -Protams, homoseksuālisms ir psihiska slimība. Jebkuram mehānismam, arī automašīnai kādreiz kaut kas saiet grīstē... Tam cilvēkam, kurš ir piedzimis kā homoseksuāls, kaut kas ir sanācis nepareizi gēnu kombinācijās – notikusi dabas kļūda. Cits atkal uz jautājumu -Kāda izeja? -Izeja šeit ir tikai viena – mums jāpanāk, lai ar likumu tiktu aizliegta jebkāda veida homoseksuālisma propaganda, par to ieviešot kriminālu sodu. Tāpat ar likumu jāpanāk, ka homoseksuāļiem nebūtu nekādu iespēju strādāt darbos, kas saistīti ar bērnu un jaunatnes audzināšanu. Jāskatās arī, kurās valsts struktūrās nedrīkst strādāt homoseksuāļi. Pēc visiem šiem izteikumiem rodas sajūta un pārdomas, ja jau homoseksuālisms ir slimība, pie tam jau gēnu līmenī radusies, vai tad cilvēks ir vainīgs pie tā un vai vainīgs, ka piedzimis tāds? Neviens jau neizvēlamies kāds piedzimsim, tikai varam izvēlēties kā paši sevi izveidosim. Uzzinot, par vairumam zināmu gadījumu, kad Māris Sants vērsās tiesā ar sūdzību, ka netiek akceptēts darbam, jo esot homoseksuāls, manuprāt, ir absurdi. Runa nav par to, ka viņš uzmāktos vai sludinātu savu nostāju un savu seksuālo orientāciju darba vietā, bet gan par cilvēcisku darbā pieņemšanu. Uzskatu, ka savā ziņā šeit var vilkt paralēles ar to, vai darbā pieņemt HIV/ AIDS inficētos, vai nē. Homoseksuālismu nesalīdzinu ar šīm slimībām, bet liekas , ka šajā situācijā nostrādājis šis stereotips , ka noteikti ja viņš ir tās , tad iespaidos citus darbiniekus. Un iespējams, šis homoseksuālais cilvēks ir ļoti talantīgs un apbrīnojams cilvēks, bet viņu nepieņem darbā tikai orientācijas dēļ. Visi šie vārdi un saukļi kā tiek zākāti šie homoseksuālie cilvēki, manuprāt , ir pārāk skarbi un drosmīgi vārdi. Uzskatu, ka neiztiksim bez šīs savādās dažādības dabā, jo tāda jau ir bijusi kopš izseniem laikiem. Nevaram mēs ne izraidīt viņus no valsts un likt veidot savu, jaunu civilizāciju. Pilnīgi cits, kas būtu, ja viņi to publiski
