Pirmo pilnīgi izstrādāto politisko teoriju radījis Platons, un tā nešaubīgi ir viena no nozīmīgākajām un ietekmīgākajām teorijām, kura veidojusi rietumu tradīcijas. Platona darbus politiskajā filozofijā spēcīgi bija ietekmējis viņa skolotājs – Sokrāts, kurš arī bija ļoti nozīmīgs politikas filozofs. Sokrāts mācīja savus skolēnus tikai mutiski un savas teorijas un idejas nepierakstīja, tāpēc visa informācija, kas par viņu saglabājusies ir sekundāra. Sokrāts pats gan sevi neuzskatīja par filozofu un skolotāju, jo neuzskatīja sevi par gudru, taču Delfu orākuls viņu bija nosaucis kā gudrāko cilvēku. Sokrāts gan tam nepiekrita un mēģināja par to pārliecināties, taču, salīdzinot sevi ar citiem, saprata, ka tomēr ir gudrāks par pārējiem, jo viņš zina, ka neko nezin, taču pārējie uzskata, ka zina to, ko patiesībā nezin.
Visvairāk par Sokrāta idejām var uzzināt no Platona dialogiem, kuros vienmēr Sokrāts vienmēr dominē kā personāžs. Tiek uzskatīts, ka Platona dialogi iedalāmi trijās daļās – agrīnie, vidējie un vēlie. Šķiet, ka agrīnajos, bet ne vidējos un vēlīnajos, dialogos Platons tiešām uzrāda Sokrāta teikto. Stils kādā tiek pasniegti šie dialogi ir ļoti tuvs Sokrātam – Sokrāts neko skaidri nepasaka, tikai ar jautājumiem izprovocē sarunu biedru uz domāšanu un jaunu ideju atrašanu, tādejādi bieži vien liekot tam mainīt savus līdzšinējos uzskatus un pārliecības, kā arī meklēt jaunas zināšanas. …
