UZVEDĪBA – indivīda rīcības ārēja izpausme, izturēšanās, attieksme, ko parasti nosaka vitālās vajadzības un vides apstākļi, kā arī tuvākā apkārtnē vai palašākā sabiedrībā pieņemtās estētīskās, tikumiskās normas, etiķete un ko, tāpat kā zināšanas vērtē izglītības ieguves procesā. Vērtējot uzvedību jāņem vērā konkrētie apstākļi un situācijas (5; 182.lpp.).
- (angliski conduct, dažkārt behavior) ir izturēšanās atbilstība kādai etiķetei vai citiem kultūras priekšstatiem (estētiskām, tikumiskām, tiesiskām normām). Nereti, it īpaši etoloģijā (dzīvnieku izturēšanās pētniecībā), par uzvedību sauc arī izturēšanos vispār ( 4; 25.lpp.).…
