Nopietni pētījumi par velnu kā mitoloģisku būtni Latvijā praktiski nav veikti, it īpaši attiecinot to uz literatūru.
Fokloras sakarā gan būtu jāmin J.Kursītes rakstu sērija par latviešu dievībām, kur aplūkots arī velns kā neiztrūkstošs mitoloģijas elements, tāpat noteikti nevar ignorēt vienu no līdz šim plašāko pētījumu par velnu baltu mitoloģijās – lietuviešu zinātnieka N. Vēļus monogrāfiju “Htoniskā lietuviešu mitoloģijas pasaule”1, kur paralēli tiek dots ieskats arī latviešu mitoloģijā. Turpretī literatūrzinātnieki literatūrā vienam tēlam nekad nav mēģinājuši izsekot, līdz ar to šī darba ievirze ir zināmā mērā novatoriska.
Mani šis tēls piesaistīja ar savu daudzveidību un slāņainību. Tūdaļ gan jāatzīst, ka nebija manos spēkos visu latviešu literatūru. Vispār šajā darbā netiek skatīta 20.gadsimta literatūra. Tomer aplūkotie varāk kā 30 autoru darbi sniedz vispārēju priekšstatu par velna semantisko un māksliniecisko pielietojumu latviesu literatūrā.…
