Author:
Evaluation:
Published: 21.10.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 1.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 2.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 3.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 4.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 5.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 6.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 7.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 8.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 9.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 10.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 11.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 12.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 13.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 14.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 15.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 16.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 17.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 18.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 19.
  • Research Papers 'Kā masu mediji ietekmē cilvēka audzināšanu, veselību un izglītību', 20.
Extract

Ievadam
Masu informācijas līdzekļi dod mums iespēju paplašināt redzesloku, zināšanas, paplašina skatījumu uz dabu, ļauj baudīt mākslu.Es domāju ka nevienam nav karstas vēlēšanās lai vienā jaukā dienā uz zemes pazustu visi saziņas līdzekļi televizīja, radio, avīzes... Nav jau nekas īpašs, bet līdz mums nenonāktu informācija, kas ikdienā mums liekas svarīga. Nebūtu īsti labi, ja mēs uzzinātu, kas ir jaunais premjerministrs aptuveni nedēļu pēc tā ievēlēšanas. Vēl grūtāk klātos sibīrijas iemītniekiem, kuri par ziemā ievēlētu prezidentu uzzinātu līdz ar gājputnu atnākšanu (tur gājputni atnāk vēlu). Tādā veidā cilvēki tiešām saprastu kāda nozīme ir tam pašam radioaparātam. Bet arī televizors mums nesniedz tikai “sausus” ziņu izlaidumus. Mēs varam televizorā skatīt filmas, seriālus, izklaides raidījumus... Ja ņem vērā to, ka visa Latvijas prese nesastāv tikai no Dienas, NeatkarīgāsRA un Zīlītes, bet pastāv arī tādas lietas kā Laterna, Sexer un citi izdevumi, kas veicina ne tik vien to kā mūsu redzesloku ziņu pasaulē, var secināt ka dažam labam preses izdevumi kalpo arī kā ļoti labs relaksācijas līdzeklis. Šai ziņā vēl atpaliek radio, bet gan jau tuvākajā nākotnē varēs sastapties ar tādu lietu kā “Seks pa radio”. Internets sit pušu visu iepriekšaprakstīto. Tā ir mājvieta visiem, kas vien kaut ko jēdz no tās interneta padarīšanas. Te var satikt visus sākot no maza bērna un beidzot ar vecu izvirtuli. Secinājums tam visam ir tāds, ka masu mediji tieši ietekmē mūsu izvēli, rīcību, gaumi, fantāziju u.c. Vienīgais kas paliek tādā kā problēmas līmenī ir tas, ka būtu jānoskaidro, kā tad īsti mēs tiekam ietekmēti- labi, slikti vai varbūt gan tā, gan tā. Uz pieaugušajiem jau neviens nekādus ierobežojumus neliks- tas var nelabi beigties (100%), pieaugušie jau kādi ir tādi ir, tos neizmainīsi (tā vismaz teica A. De Sent Ekzeperī), bet mēs varam rūpēties par jauno paaudzi- berniem.



Televīzija.
Vai vēl ir uz pasaules kāds, kurš nezin kas ir televizors. Dažreiz rodas sajūta ka trešā daļa pasaules nezina kas ir elektromagnētiskais starojums, bet televizoru pazīst visi. Kā teica viens gudrs vīrs: “Televīzija ir opijs cilvēcei.” Nekas tā neietekmē cilvēkus kā televizors. Lūk arī tieši tāpēc par, tā saucamo, “kasti” ir vērts parunāt.

Author's comment
Atlants