Naftas noplūde ir nopietns drauds; tā spēj radīt nopietnus nodarījumus dabai, dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem. Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību joprojām notiek naftas noplūde Latvijas teritorijā gan uz sauszemes, gan Baltijas jūrā, gan arī iekšējos ūdeņos.
2000. gadā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par ziņojumiem saistībā ar bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, kas nosaka kārtību, un kāda informācija jāsniedz kuģiem, kas dodas uz Latvijas ostu vai dodas no tās prom. Latvija ir ratificējusi Helsinku konvenciju "Par Baltijas jūras vides aizsardzību", kuras mērķis ir novērst piesārņojumu no visa veida piesārņojuma avotiem, tajā skaitā kuģu radīto piesārņojumu. Helsinku konvencija nosaka, ka naftas pārkraušanas termināliem, ostām un remontostām jābūt nodrošinātām ar pieņemšanas iekārtām, lai no kuģiem pieņemtu un attīrītu naftas pārpalikumus, naftu saturošus maisījumus un tvertņu mazgāšanas ūdeņus. Helsinku konvencija nosaka arī aizliegumu par jebkuru naftas vai naftu saturošu maisījumu novadīšanu jūrā.
Naftas noplūžu galvenie cēloņi parasti ir:
• novecojušas tehnoloģijas,
• iekārtu, cauruļvadu bojājumi,
• transporta līdzekļi, inženiertehniskās būves un citi cēloņi.
Vēl viens iemesls šādām situācijām ir cilvēku bezatbildīga rīcība - drošības tehnikas pasākumu neievērošana, kā arī neizpratne par dažādu vielu kaitīgo ietekmi.
…
