19.gadsimta beigās un 20 gadsimta sākumā latviesu literatūrā parādās jaunas literatūras tendences. Viena no tām ir jaunromantisms, ko spilgit pārstāv J.Poruks, Fr.Bārda, kā arī Aspazija, E.Veidenbaums, K.Skalbe u.c.
Lai tuvāk runātu par šiem autoriem, vispirms man jānoskaidro romantisma jēdziens kā tāds. Vairaki latviešu romantisma pārstāvji ne tik vien rada daiļdarbus atbilstoši šim virzienam, bet arī teorētiski aplūko romantismu kā virzienu.
Fr.Bārda romantisma iedīgļus meklē jau sengrieķu kultūrā (Pāns – dabiskais romantiķis), kas velāk atdzimst viduslaiku renesansē.
Romantisma jēdziena dibinātājam F.Šlēgelim bija nepieciešamas 125 lapaspuses, lai to izskaidrotu, nosacīti mēģinot definēt romantisma jēdzienu: romantisks ir tas, kas sentimentālu vielu lieto fantastiskā formā.…
