Evaluation:
Published: 22.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 1.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 2.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 3.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 4.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 5.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 6.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 7.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 8.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 9.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 10.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 11.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 12.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 13.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 14.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 15.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 16.
  • Presentations 'Fiziskā audzināšana kā jauniešu mācību sasniegumu veicinātāja', 17.
Extract

KURSA DARBS PEDAGOĢIJĀ

Mērķis: teorētiski izpētīt, kā fiziskā aktivitāte ietekmē jauniešu mācību sasniegumus
Uzdevumi:
Noskaidrot antīko filosofu domas par fizisko aktivitāti, fiziski aktīviem cilvēkiem un fiziskās aktivitātes ietekmi uz garīgo attīstību
Teorētiski izpētīt, kā sporta nodarbības ietekmē jauniešu mācību sasniegumus
Apkopot metodes un pedagoģiskos paņēmienus jauniešu fiziskās aktivitātes veicināšanai
Antīko filosofu domas
“Kurš gan nezina, ka pat tajā jomā, kur miesai, liktos, ir vismazākā nozīme, – domāšanā daudzi cilvēki pieļauj lielas kļūdas tāpēc, ka nav fiziski veseli. Izklaidība, grūtsirdība, saīgums, gara slimības miesas vārguma rezultātā daudziem tādā mērā nomāc domāšanas spējas, ka cilvēkam izgaist pat tās zināšanas, kādas viņam ir. Fiziski veseli cilvēki turpretī var justies pilnīgi droši, jo viņiem nedraud briesmas vārgās miesas dēļ pieredzēt tamlīdzīgas nelaimes.”
[Ksenofonts, Atmiņas par Sokratu, Rīga: Zinātne, 2005, 251 lpp., ISBN 9984-767-47-7, 151. – 152. lpp.]…

Author's comment
Atlants