Kukurūzu novākšana
Viena no metodēm, kā paaugstināt kukurūzas sausnas saturu, ir apsaldēšana.
Lapas apsalst un izskatās, ka augi kļuvuši sausāki, taču lielu sausnas palielināšanos tā iegūt nevar. Stublājos joprojām ir saglabājies liels mitruma daudzums.
Ja no apsaldēšanas gribētu panākt lielāku efektu, kukurūzu pēc salnām vēl pāris nedēļas būtu jāatstāj uz lauka.
Bet tas ir riskanti, jo Latvijā parasti drīz pēc salnām sākas lietus periods. Mitrā laikā uz apsalušiem augiem, sevišķi vālīšu galos un uz lapām, strauji vairojas pelējumsēnes, kas izdala indīgas vielas – mikotoksīnus ( tie ir ļoti kaitīgi dzīvnieku veselībai). Zemā temperatūrā (zem 0 °C) pelējumsēnes mikotoksīnus izdala aktīvāk un vairāk. Pēc salnām var palielināties arī kokšķiedras frakciju NDF un ADF saturs kukurūzā, vienlaikus samazinoties enerģijai.
Apsaldēta kukurūza pēc salnām nekavējoties jānovāc.
Kukurūzas kaitēkļi
Laputis - sastopamas arī ievu-auzu laputs un labību laputs.
Ir oligofāgs kaitēklis, kam saimniekaugi ir visi graudzāļu dzimtas augi.
Veģetācijas laikā attīstās vairākas paaudzes.
Laputu sūcienu rezultātā lapas sāk dzeltēt, nenotiek fotosintēze, samazinās raža.
Laputu barošanās rezultātā uz kukurūzas vālītēm rodas saldi lipīgi ekskrementi, kas ir labvēlīga vide slimību ierosinātāju attīstībai.
Septembrī spārnotās mātītes pārlido uz ziemāju graudaugiem un savvaļas graudzālēm.
Nezāļu – īpaši graudzāļu ierobežošana, augu sekas ievērošana, ja nepieciešams var veikt insekticīda smidzinājumu.
…
