. Bet tā ka es mācījos latviešu skolā, es sapratu, ka citus nevajag nicināt tautības, rases, u.c. iemeslu dēļ. Es sapratu, cik manas ģimenes domas ir dumjas. Ar laiku es ietekmēju savu ģimeni. Tagad viņi nerunā slikti par latviešiem, ciena Latvijas kūltūru, svin un piedalās svētkos un atceres dienās. Sāku aktīvi iesaistīties svētku svinēšanās.Man likās ļoti aizkustinoši lāpu gājieni, tās neviltotās emocijas un asaras cilvēku sejās. Pirmo reizi valsts svētkos piedalījos 2012.gada 18.novembrī. Godīgi sakot, tas ļoti aizkustināja manu sirdi , es sāku justies, ka manā sirdī mīt maza latvieša daļiņa. Tagad katru gadu svinu valsts svētkus.
Uz doto momentu, es sapratu, ka nav svarīgi kādas tautas, rases pārstāvis esi – tu vari būt patriots, arī ne savā valstī. Tikai tagad, precīzāk rakstot šo darbu, es sapratu, ka tomēr neliels, bet esmu Latvijas patriots. Teiksim tā, esmu 2 valstu patriots. Nobeigumam daži labi (manuprāt, labi :D) aforismsi.
…
