Tomēr par spīti tam visam Jānis šo sievieti mīl. Es sēžu, skatos un nesaprotu, kā cilvēks var ļaut sevi tik ilgi spīdzināt un likt sev ciest?! Tomēr, tā ir mīlestība, kas to visu liek izturēt, un kā teikusi Zenta Mauriņa: „Mīlestība bez pretmīlestības var būt ļoti liels skaistums, tā donu Kihotu ierosināja uz vienmēr jauniem varoņdarbiem. Nožēlojams ir nevis tas, kam neatbild ar mīlestību, bet tas, kas neprot mīlēt.” Jānis prata, Ieva nē.
Šis darbs lika aizdomāties par cilvēku pārdzīvojumiem mīlestības dēļ, par to, kā tā ietekmē dzīvi. Viss, ko cilvēks varētu vēlēties ir nenonākt Jāņa situācijā, tas ir kā slazds, no kura grūti tikt ārā. Bet es ticu un uzskatu, ka katram cilvēkam nav tikai viens dvēseles radinieks, bet, ka ir vairāki. Tie ir jāmeklē, vai jāgaida, kad paši uzradīsies.
…
