Atis Kronvalds arī aktīvi piedalījās pirmajos vispārējos dziesmu svētkos 1873. gadā. Īsi pirms dziesmu svētkiem viņš bija pārcēlies no Tērbatas uz Vecpiebalgu, un devās dziesmu svētku gājienā kopā ar vietējiem koriem: vīru un jaukto. Svētku noslēguma mielasta laikā Rīgas latviešu biedrībā tika teikts daudz runu. Jānis Cimze, semināra direktors un vācietības atbalstītājs, teica runu, kas pauda vācu skolu lielos nopelnus dziesmu svētku realizēšanā un slavināja vāciešu palīdzību latviešu kultūras attistībā pagātnē, tagadnē un nākotnē. Zālē bija arī Atis Kronvalds un viņš ļoti asi oponēja Cimzes paustajam viedoklim. Kronvalds iestājās par to, ka tagad “Rīga dimd” no latviešu dziesmām, tāpēc īstais gods ir jāpiešķir Rīgas Latviešu biedrībai un latviešu tautas garam. Viņš kategoriski uzsvēra to, ka tieši tautas dziesmas, kas 600 gadu laikā ir mēģinātas tikt apspiestas, palīdzējušas tautai dzīvot un saglabāt nacionālo apziņu.…
