Viena no galvenajām problēmām romānā ir par to, vai jauniešiem ir iespēja izvēlēties savu likteni. Kara laikā daudz ko vienkārši nav iespējams izvēlēties pašam. Frederiks Verneru teju izsmej par to, ka viņš joprojām domā, ka viņam ir teikšana pār savu dzīvi. Lai gan Marīlora Verneru ir zaudē, romāns turpinās līdz pat 2014.gadam, kur tiek attainotas Marīloras vecumdienas, ko uzskatu par lielisku grāmatas nobeigumu.
Grāmata, manuprāt, veidota unikāli – nodaļās ir apakšnodaļas, kas pamīšus rāda daļas no abu galveno varoņu dzīvesstāstiem, tāpēc tā nav hronoloģiskā secībā, kas man ļoti traucē uztvert visu stāstu. …
