-
Patērētāju rīcība tirgū un galējais derīgums
Patērētāju ienākumi un izdevumi ir cieši savstarpēji saistīti. Izdevumi nedrīkst pārsniegt ienākumus, jo tad patērētājs nonāk bankrota situācijā. Patērētāju ienākumus sastāda gan tirgū pārdotā zeme, kapitāls, darbaspēks, gan pensijas un pabalsti. Tas, cik lieli var būt patērētāja izdevumi ir atkarīgs no viņa rīcībā esošā jeb reālā ienākuma lieluma, kas ‘’=’’ ienākumi ‘’-‘’ ienākuma nodoklis un citi maksājumi. Lai kvalitatīvi un produktīvi apietos ar saviem ienākumiem un izdevumiem ir lietderīgi sastādīt personisko budžetu, kurā paredzēt naudu arī uzkrāšanai. Ja mēs patērējam visus ienākumus, tad rīkojamies kā pirmatnējie cilvēki. Savukārt uzkrājot, atsakāmies no ‘’ekstrām’’ šodienai, toties nodrošinām sev labklājību nākotnē. Tiesa, taupot un uzkrājot arī ienākumus, ar kuriem tiek apmierinātas primārās vajadzības, liecinātu par cilvēka skopumu, tāpēc svarīgi neieslīgt galējībās. Interesantu atziņu, ko mūsdienās saucam par Engela likumu, atklāja prūšu statistiķis 19. gs. Ernsts Engels. Šis likums nosaka, ka, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, palielinās arī kopējie izdevumi. …
Tirgus ir mehānisms vai institūcija, kas saved kopā dažādu preču un pakalpojumu pircējus ar pārdevējiem. Tirgus dalībniekus var arī dēvēt par pieprasītājiem (demanders) un piedāvātājiem (suppliers). Tirgus var izpausties dažādi, proti, tas var būt vietējais vai starptautiskais.Piemēram, vietējais mūzikas veikals, zemnieku ceļmalu kioski, lokālie ātro uzkodu restorāni ir vietējie tirgi. Daudz nopietnāk organizēti tirgi ir, piemēram, biržas. Tās var pieskaitīt pie internacionālas tirgošanās vietas, kur pircēji un pārdevēji var komunicēt visas pasaules mērogā. Visas situācijas, kur sastopas potenciālais pircējs ar pārdevēju būtībā ir definējams kā tirgus.1


