-
Baltijas valstu savienība - iespējas un neveiksme
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Baltijas valstu atzīšana un rašanās | 4 | |
| Ideja par Baltijas valstu savienību | 6 | |
| Nesaskaņas un zināmās bažas par savienības izveidošanu | 8 | |
| Nobeigums | 11 |
Nobeigums un secinājumi
Tālākos notikumus mēs jau ļoti labi zinām, notika aneksija un bez īpašas pretošanās tika ātri vien apspiestas visas idejas par Baltijas valstu savienību izveidi, vai jebkuras citas demokrātiskas idejas.
No šī mēs varam secināt, ka nesanāca iedzīvināt ideju par Baltijas valstu savienību un kā sekas tam bija nespēja pretoties tik lielam ienaidniekam kā Padomju Krievija. Iespējams, situācija būtu bijusi citādāka, ja jaunās valstiņas būtu spējušas vienoties un savas savstarpējās nesaskaņas nolikuši otrajā plānā un risinājuši daudz svarīgākos drošības jautājumus.
„Franču prese par Baltijas valstīm.
Franču laikraksts „Le Temps” Baltijas valstu blokam veltītā ievadrakstā:” Reģionālo līgumu sistēma Tautu savienības garā izplatās arvien vairāk, jo starptautiskie apstākļi piespiež uz to mazās valstis, ka padotos atkarībai no lielām varām. Tā ir vienīgā izeja aizstāvēt savas intereses un savu neatkarību. Vienīgi caur šo sistēmu viņas var paglābties no lielo valstu iespaidiem.”
…
BALTIJAS VALSTU SAVIENĪBA – IESPĒJAS UN NEVEIKSME (1919.-1941. gads) Pirmā pasaules kara beigās jaunās valstis, kas bija radušās starp Krieviju un Vāciju, varēja cerēt ilgstoši palikt neatkarīgas tikai vislielākajā vienotībā un kopējā savienībā. Rietumu valstis sākotnēji vēlējās redzēt visas Krievijas robežvalstis no Ziemeļu ledus jūras līdz Melnajai jūrai apvienotas kopējā „sanitārā joslā”. Arī Baltijas valstis ietilpa šīs sanitārās joslas sastāvā, tāpat arī ar nožēlu jāatzīst, ka cieša vienotība un sadarbība, starp šīm jaunizveidotajām valstīm nebija, taču tieši reģionālas apvienības varēja veidot bāzi plašākām valstu kombinācijām. Ideja, kuru ierosināja igauņu valstsvīrs Kārels Pusts, bija pavisam vienkārša un saprotama, kura paredzēja trīs dažādu grupu apvienošanos un savstarpēju aliansi gan politiski, gan saimnieciski. Viņa ideja bija apvienot Skandināvijas (Dānija, Norvēģija, Zviedrija), Baltijas jūras austrumkrasta (Somija, Igaunija, Latvija) un Dienvidbaltijas (Lietuva un Polija) vienā kopīgā Baltijas līgā, ar kopēju augstāko virspavēlniecību sauszemes un jūras spēku darbības koordinēšanā. Sākotnēji jau 1919.gada 2.augustā pārrunās par kopējas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas frontes radīšanu profesors Leons Vasiļevskis, saskaņā ar maršala Jozefa Pilduska ideju par Centrālās Austrumeiropas federācijas radīšanu Polijas vadībā, ierosināja saviem sarunu biedriem. Nevienu principā arī nepārsteidza Polijas uzņemtā iniciatīva, kā nekā Polija bija liela valsts gan platības ziņā, gan arī iedzīvotāju skaita ziņā, līdz ar to tas bija svarīgi, lai šādai politiskai un ekonomiskai savienībai, pievienotos arī Polija.
