Apģērbs kalpo cilvēkam par vienu no pozitīvo emociju palielināšanas un negatīvo emociju samazināšanas faktoriem, nodrošinot cilvēka eksistenci un sekmējot mērķtiecīgu darbību dažādās sociālajās vidēs un mainīgos laikapstākļos. Cilvēka vajadzības pēc apģērba jau iepriekš paredz to, kā trūks, ja izjuks līdzsvars starp cilvēku kā organismu un apkārtējo vidi (galvenokārt siltumregulācijas ziņā), gan starp cilvēku kā personību un līdzcilvēku vidi, cilvēkam galvenokārt apliecinot savu sabiedrisko stāvokli ar ārējā izskata pazīmēm – simboliem. Šīs likumsakarības izskaidro apģērba raksturīgāko īpatnību – tā daudzveidību gan sociāli funkcionālajā ziņā, gan ekspluatācijas apstākļu ziņā, gan patērētāju tipu jeb apģērba adresātu ziņā, gan apģērba mākslinieciski konstruktīvo risinājumu ziņā. Ar terminu apģērbs speciālisti biežāk saprot ķermeņa materiālo apsegu tā utilitārajā funkcijā – zem apģērba veidojas mikroklimats, kas rada optimālus psihofizioloģiskos apstākļus organisma darbībai un pasargā to no nelabvēlīgas apkārtējās vides iedarbības.…
