Author:
Evaluation:
Published: 24.11.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 1.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 2.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 3.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 4.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 5.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 6.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 7.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 8.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 9.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 10.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 11.
  • Research Papers 'Krievijas politiskā sistēma 2005.gadā', 12.
Extract

Oficiālais nosaukums: Krievijas Federācija;
Juridiskā sistēma: Federāla valsts ar republikānisku pārvaldes sistēmu;
Likumdevējvara: Divu palātu likumdevējvara
1.apakšpalāta – pilsētas Dome (450 departamenti, kas ievēlēti uz teritorijas pamata);
2.augšpalāta – federācijas Padome (178 departamenti, pa diviem katrā no Krievijas 89 republikām un reģioniem);
Vēlēšanu sistēma: Universālas tiešas vēlēšanu tiesības sākot no 18 gadiem. Puse no Pilsētas Domes locekļiem ir ievēlēti no partiju sarakstiem un otra puse vienkāršās vairākuma debatēs. Federācijas Padome tiek izvēlēta no reģionālo vadītāju un likumdevēju pārstāvju vidus.
Valsts vēlēšanas: 2003.gada 7.decembrī – parlamenta, 2004.gada 14.martā – prezidenta. Nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2007.gadā un prezidenta – 2008.gadā.
Valsts vadītājs: Prezidents, kas tiek ievēlēts uz 4 gadu ilgu termiņu, šobrīd ir Vladimirs Putins, kas tika ievēlēts 2004.gada 26.martā.
Valsts valdība: Valdību ieceļ premjerministrs.
Galvenās politiskās partijas: Apvienotā Krievija, Krievijas Federācijas komunistu partija, Dzimtene, Liberāli Demokrātiskā Krievijas partija, liberālās partijas Jabloko un Labējo Spēku apvienība ir izvirzījušās bet nav sasniegušas pārstāvību parlamentā.
Analizējot mūsdienu Krievijas politisko sistēmu, nevar iztikt bez atskatīšanās netālā pagātnē, lai varētu novērtēt to procesu virkni, kas norisinājās pēc PSRS sabrukšanas un veicināja Krievijas kā atsevišķas valsts formēšanos. Tajā momentā Krievijā notika spēcīgs reformu grūdiens un par valdības vadītāju tika iecelts E.Gaidars. Viņš uzsāka reformu, kas ietvēra Krievijas pārformēšanu par demokrātisku valsti ar attīstītu tirgus ekonomiku, šo stratēģiju izstrādāja nevis valsts centrā, bet gan no neatkarīgām organizācijām (piem., Centrālā Banka).
Tā laika valsts prezidentam B.Jeļcinam nācās piekrist starptautisko organizāciju prasībām. Tajā laikā Krievijas situācija bija sarežģīta: Krievija izkrita no starptautisko attiecība aprites, pagrimums ekonomikā, tāpēc rietumu valstis palīdzēja Krievijai, to kreditējot, laižot pasaules tirgū un rēķinoties ar to, taču Krievijai tāpēc vajadzēja veikt virkni dažādu ekonomisko un demokrātisko pārveidojumu. Tika uzsākts reformu pirmais vilnis.…

Author's comment
Atlants