Kad dzirdu vārdus „tie lielie grib mūs mācīt, tie lielie grib mūs rāt,” es atceros Rūdolfa Blaumaņa lugas „Skroderudienas Silmačos”, kuru skatījos pirms vairākiem gadiem. Es atminos, cik priecīgi Ieviņa, Kārlēns un Rūdis Līgo vakarā dziedāja un dejoja. Protams, arī to, kā viņi jutās pēc svētkiem.
Diemžēl arī es diezgan bieži esmu nokļuvusi līdzīgā situācijā, kad vecākās paaudzes cilvēki neatbalsta manu rīcību. Mani galvenie pamācītāji ir vecāki, vecvecāki un tante. Lai gan viņi ir saprotoši un mums ir labas attiecības, tomēr ir brīži, kad viņu aizrādījumi šķiet nepieņemami, Man gribas, lai uzklausītu arī manu viedokli, un es priecājos, ka mani tuvinieki cenšas to respektēt. Es jau it kā saprotu, ka vecāki to dara manā labā. Viņiem ir lielāka dzīves pieredze, un tādēļ viņi cenšas mani pasargāt no nepareizas rīcības un savām kļūdām.…
