Cilvēka mācīšanās ir galvenais sevis realizēšanas veids šajā pasaulē. Cilvēks pats veido savu dzīves vidi.
Bērns nav audzināšanas vai mācīšanas objekts. Skolotājs var tikai palīdzēt bērnam attīstīt pašam savu personību, pašam īstenot sevi kā gara, ķermeņa un dvēseles vienotību.
Nav viena vides modeļa, kas būtu attiecināms uz ikvienu bērnu, nav arī universālas metodes, lai vienādi apmācību ikkatru skolēnu, jo skolēnu uztveres spējas un iegaumēšana ir stipri atšķirīgas. Daļa skolēnu priekšroku dod eksperimentālai darbībai, citiem nepieciešams individuālais darbs. Taču skolotāju uzdevums ir piedāvāt katram skolēnam attīstīt viņa talantus savu spēju robežās.
Ikviena cilvēka pamatspējas nosaka:
Personiskā izaugsme – estētisms, mērķis, ticība dzīvei, radošā darbība, uzņēmējdarbība, ētika, elastība, garīgā veselība, metode, neatlaidība, atbildība, pašcieņa, izturība.
„Zināt – kā” izaugsme – zināšanas un prasmes matemātikā un dabas zinībās, valodu zināšanas, praktiskās iemaņas, problēmu risināšanas iemaņas, profesionālās iemaņas, prasme gūt informāciju un zināšanas, vēlēšanās augt.
Sabiedriskā izaugsme – aktīva sabiedriskā līdzdalība, komunikācijas prasmes, kultūras identitāte, prasme gūt atgriezenisko saiti, izaugsme darbā, sabiedriskās zināšanas, sabiedriskā atbildība, komandas iemaņas, tolerance.
Izaugsme nākotnē – spēja mainīties, vēstures apzināšanās, mācīšanās visa mūža garumā, prasme radīt viedokļus, nepārtraukta attīstība, vēlēšanās attīstīt zināšanas, vēlme pēc profesionālas izaugsmes.…
