Studiju procesā ir arī vairāki noslēpumi kā tiekties uz labākiem rezultātiem. D. Rountrī raksta, ka “Studējot vajag lasīt visus pieejamos tekstus, lekcijās pierakstīto jāizmanto idejas saprašanai, jāveic savi pieraksti un bieži jāraksta esejas, lai rastos tas ar laiku atvieglotu procesu”. Katram studentam ir sava pieeja studijām. Cits izvēlas vairāk lasīt patstāvīgi un apkopot savas domas, bet cits vairāk strādā ar lekciju materiāliem, kā arī cenšās vairāk iesaistīties diskusijās, lai rastos lielāka izpratne par tematu.
Galu galā var secināt, ka mācību process ir krasi atšķirīgs no studēšanas. Lielākoties studēšana un papildus informācijas iegūšana ir daudz laikietilpīgāka nekā pavadītais laiks lekcijās. Studentiem ļoti svarīgs posms ir laika plānošana. Studēšana notiek ārpus universitātes un viss notiek lielā mērā pašmācības ceļā, kamēr mācīšanās notiek universitātē, klausoties lekcijas, iesaistotis diskusijās.
…
Ko nozīmē studēt – studiju organizēšanas process Starp studēšanu un mācīšanos ir liela atšķirība. Studēšana galvenokārt notiek pēc vidusskolas absolvēšanas. Savukārt mācīšanās ir process no cilvēka sākuma attīstības posma – no bērnības līdz pusaudža gadiem. Studēšana lielākoties notiek universitātēs, augtskolās, kur pašam ir intensīvi jāmācas, papildus jāinteresējas par attiecīgo tematu un jārīkojas pašam. Līdz ar to studējot cilvēks kļūst pastāvīgāks. Turpretī mācības notiek bērnudārzā, sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā, kur skolotāja pienākumos ir iemācīt skolēnam jeb audzēknim vismaz pamata prasmes - svešvalodās, matemātikā, sportā un citur, kas nav pastāvīgi veikts darbs. Universitātē mācībām var vilkt paralēles ar lekcijām, kurās tiek pasniegta jauna informācija, taču lielākais darbs studentam norit pašam apgūstot vielu, kas jau ir studēšana.



