Krusta kari ir visas Eiropas tautu kari pret musulmaņiem, kas izcīnīti 11 – 13 gs. svētā kapa atsvabināšanas vārdā zem krusta zīmes pāvesta vadībā. Tie prasīja daudzu cilvēku dzīvības, gāja bojā daudz saimniecisku un māksliniecisku vērtību. Vairāki miljoni cilvēku 2gs. atstāja Eiropu un tikai maza daļa atgriezās. Par krusta kara cēloņiem ir minēti vairāki iemesli:
a)Īstenās ticības izplatīšana vai tās aizstāvēšana pret Dieva ienaidniekiem.
Svēto vietu aizstāvēšana no neticīgajiem un to atbrīvošana no neticīgo varas.
Ticīgo aizstāvēšana pret neticīgajiem.
b)Dažādi sociālie aspekti.
Pāvests uzskatīja krusta karus par Dievam patīkamu darbu. 11 gs. strauji pieaug svētceļotāju skaits uz Jeruzalemi. 1065 gadā 4bīskapu vadībā iet uzreiz vairāk nekā 12000. Liekas, ka katru dalībnieku vadija savi iemesli, bet pāri visiem bija kristiešu entuziasms aizstāvēt svēto zemi un, ja vajadzīgs mirt par ticību. Jo vairāk tādēļ , ka 1076 gadā turki ieņēma Jeruzalemi un traucēja svētvietu apmeklētājus, ņemdami nodokli 1 zelta gabalu no katra. Šai laikā islams arī apdraud Itāliju un uz ilgu laiku aizsprosto Alpu ceļus uz augšu pa Rones upi līdz pat Bodena ezeram un Reinai.…
