Cilvēks pēc dabas ir pētnieks. Visu mūžu cilvēki novēro apkārtnes procesus, izzina tos. Mēs varam izzināt praktiski jebko- sociālo vidi kurā dzīvojam, vispārpieņemtās normas, pat veikt zinātniskus atklājumus dažādās jomās. Bieži tiek pieļautas kļūdas, taču tās parasti tiek iegaumētas un no tām mācās. Parasti kļūdas pielaiž jau izziņas procesā, jo nepievērš uzmanību sīkumiem, smalkām detaļām, kas var mainīt visu lietas būtību.
Ir galvenokārt divi izziņas veidi- paša pārbaudītais, izmēģnātais, izjustais un tas, ko stāstījuši citi. Visbiežāk sastopamies ar otro izziņas veidu. 1 Taču tikai mēs paši varam izlemt vai ticēt, vai neticēt tam, ko stāsta kāds cits. Kā izlemt ko domāt? Tur var palīdzēt divas zinātnes: Epistemoloģija jeb zinātne par zināšanām un metodoloģija jeb izzināšanas zinātne.2
Cilvēkam ir unikāla spēja, spriest par nākotnes notikumiem pēc tā kas notiek tagadnē- te un tagad. Taču arī par šīm spējām nevar būt drošs, jo apstākļi var mainīties un atkal būsiet pieļāvis kļūdu.…
