Author:
Evaluation:
Published: 21.05.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 1.
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 2.
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 3.
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 4.
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 5.
  • Summaries, Notes 'Potenciometriskā oksidimetriskā dzelzs (II) titrēšana ūdens šķīdumā', 6.
Extract

Teorētiskais pamatojums

Potenciometriskā oksidimetriskā titrēšana kā indikatorelektrodu izmanto Pt elektrodu. Šāda elektroda potenciāls ir atkarīgs no oksidētās un reducētās formas aktivitātes šķīdumā.
Potenciometriskās titrēšanas gaitā indikatorelektroda potenciāls sākumā mainās pakāpeniski; tuvojoties steheometriskajam punktam, vērojama strauja potenciāla maiņa.

Līdz steheometriskajam punktam indikatorelektroda potenciāls atkarīgs no redokssistēmas Fe3+/Fe2+ aktivitātēm šķīdumā.

Tā kā titrēšanu veic stipri skābā šķīdumā, tad ūdeņraža jonu aktivitāte praktiski nemainās un indikatorelektroda potenciāls galvenokārt atkarīgs no redokspāra
Cr2O72-/2Cr3+ aktivitātēm analizējamā šķīdumā.
Jo lielākā ir diference starp nosakāmā un titranta redokspāru normālpotenciāliem un aktivitātēm, jo titrēšanas līknē vērojams lielāks potenciāla lēciens.…

Author's comment
Atlants