Ekonomiskā krīze skar ikvienu cilvēku un jebkuru nozari. Un šī krīzes sākums jāizvērtē divējādi. Pirmkārt, krīze sākās ASV un no Amerikas sasniedza Eiropu, un skar visas attīstītās un jaunattīstības valstis. Otrkārt, ekonomikas pārkarsēšana ar aplamu fiskālo politiku – greiza nodokļu politika, kas aplika ar nodokli tikai ienākumu nodokli, nevis citus nodokļus, nodokļu sistēma veicināja to ,ka darbavietas nebija izdevīgi radīt, milzīgs privātais patēriņš, pārdroši izsniegti kredīti.
Ekonomiskas krīzes dēļ tiek samazināts valsts budžets – samazinājumu skar arī kultūras nozari – tas attiecas gan uz kultūras procesu nodrošināšanu, gan uz finansējumu profesionālajai mākslai, gan uz Valsts Kultūrkapitāla fondu, gan uz investīcijām kultūras infrastruktūras objektos.
Visvairāk cietīs kultūrizglītība un tās dotēšana, jo tā prasa vairāk nekā trešdaļu visu kultūras nozares budžeta un proporcionāli samazinās visvairāk, tāpēc tās saglabāšana un attīstīšana tiek izvirzīta, kā primārā.
…
