1912. gadā Rainis saņem ierosinājumu rakstīt jaunu lugu, kas jāvelta pavisam konkrētam gadījumam – Pēterpils Latviešu labdarības biedrības 35 gadu darba svētkiem. Kā zināms, Rainis pats, studējot Pēterpilī, bijis šīs biedrības biedrs. Tādēļ uzaicinājumu pieņēmis, lai gan tai laikā strādāja pie „Jāzepa un viņa brāļiem” un tikko bija pabeidzis šīs lugas trešo cēlienu.
Rainis lugu "Pūt, vējiņi!" sarakstīja tikai 41 dienā. Lugas rakstīšana raisās straujā tempā un viegli. Lugas ierosmei derēja neliela tautasdziesma, no kuras Rainis paņēma centrālo tēlu – brašuli, dzērājpuisi, kas pats pēc sava prāta izraugās līgavu. Sākotnējās iecerēs pavīd arī virsraksts „Laivinieks” un „Dzērājs”.
Baiba ir pilna meitenīga maiguma un labsirdības. Tieši šīs Baibai piemītošās rakstura īpašības piesaista tik ļoti straujo un neganto Uldi, kuram rodas pārgalvīga griba iegūt šo atturīgo meiteni. Līdz šim visas pašas labprāt sniegušās pretim viņa skūpstiem un bijušas par to aplaimotas, bet pēkšņi viena bēg, un, protams, tieši tā viņu vilina visvairāk. „Man netīk, kad pati nāk”. Tieši šī iemesla dēļ lugas sākumā nerodas sajūta, ka no Ulda puses tā ir patiesa mīlestība pret bārenīti Baibu, tā drīzāk atgādina vīrišķības apliecināšanu un savu iegribu apmierināšanu. Viņam ir svarīgi sev un citiem pierādīt, ka viņš var sagrābt grūtāk iegūstamo mērķi. Uldis jau ir paspējis iemantot brunču mednieka slavu, tāpēc šķiet, ka Baibiņa viņam vairāk kalpo kā jauns izaicinājums.
