Filozofija daudzu cilvēku domāšanā parādās kā kaut kas abstrakts, kā gudri spriedumi, kam nav saistību ar cilvēkam praktisko un vajadzīgo. Šīs senās zinātnes vēsture liecina par to, ka tā ir cieši saistīta ar sabiedrisko praksi, atbild par pieprasījumu un tāpēc spēlē lielu lomu sabiedrībā, sociālās sadursmēs, cilvēku personības veidošanā.
Pirmās filozofiskās mācības parādījās Indijā, Ķīnā un Grieķijā senā pagātnē – 2500 gadus atpakaļ. Pitagoram piedēvē zinātniskā termina “filozofija” ieviešanu, kas grieķiski nozīmē “mīlestība uz gudrību”. Sengrieķu filozofs Platons pirmais to izmantoja lai apzīmētu zinātni par cilvēka izzināšanu.
Filozofija nomainīja mitoloģiju un tās parādīšanās ieviesa jaunu pavērsienu domāšanā. Mītos cilvēks izteica savu vienotību ar dabu, tas ir piedēvēja tai cilvēciskās īpašības. Piedzimstot indivīds tika iekļauts sarežģītajā mītu sistēmā, kas orientēja tā attieksmi pret pasauli.
…
