Pedējos gados nostiprinājās tendence ienākumu nevienlīdzīgā sadalīšanā starp iedzīvotājiem Latvijā. Tas nozīmē, ka palielinās to ģimeņu skaits, kurās vidējie ienākumi uz vienu locekli zemāki par iztikas minimuma groza vērtību. [3., 56.] – Tas ir viens no rādītājiem, kā var novērtēt sociālo situāciju valstī. Mēs varam analizēt iedzīvotāju dzīves līmeni, demogrāfiskos radītajus, iedzīvotāju pirktspēju, bezdarba līmeni u.c.
Taču nozīmīgi būtu paskatīties uz pašu iedzīvotāju viedokli par sociālo situāciju viņu gimenēs. Pirmajā tabulā [1., 70.] var redzēt, ka sevi uz nabadzības sliekšņa uzskata 43,7% no pensionāru pāriem un 41,7% no pāriem darbaspējīgā vecumā. Salīdzinot ar vientuļiem cilvēkiem: 66,4% vientuļo pensionāru un 45,3% vieniniekiem darbaspējīgā vecumā dzīvo uz nabadzības sliekšņa, var domāt, ka dzīvot kopā ir vieglāk.
Vēl par sociālo situāciju: problēmas noreiķināties par īri un komunālajiem maksājumiem ir 55,9% no nepilnām ģimenēm! Šie sarežģījumi parādās 41,2% vientuļiem cilvēkiem darbaspējīgā vecumā un 27% pensionāru vieninieku; trešai daļai no pāriem ar bērniem, divu un trīs paaudžu mājsaimniecībās…
