Mihails Osipovičs Eizenšteins (1867-1920) prāvajā Rīgas jūgendstila radītāju pulkā noteikti bija pats pretrunīgākais - viņa dekoratīvi piesātinātie būvdarbi jau kopš to celšanas laika izraisījuši gan sajūsmu, gan nopēlumu.
Ietekmīgākais Latvijas jūgendstila pētnieks Jānis Krastiņš rakstījis, ka "tā ir arhitektūra, kura gan apžilbina, gan atbaida, kura smej auglības pilnībā vai skumst nīgrā bezspēkā, enerģiski liesmo vai izplēn.
Slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs Mihails Eizenšteins piedzima 1867. gadā Sanktpēterburgā vācu ebreju ģimenē. Viņa senči bija ieceļojuši no Vācijas un asimilējušies cariskās Krievijas sabiedrībā. 1893, gadā M. Eizenšteins pabeidza Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtu un uzsāka pastāvīgu būvinženiera praksi. 1897. gadā viņš apmetās Mikolaja (tag. Krišjāņa Valdemāra) ielā 6, Rīgas centra ēkā, kur dzīvoja līdz 1917. gadam. 1900. gadā viņš kļuva par Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieku. Šajā amatā viņš varēja īstenot finansiālus un organizatoriskus pārveidojumus, skaidri noteikdams savus un savu padoto pienākumus, Viņa pārziņā bija esošo ceļu uzturēšana, darbaspēka un līdzekļu, sadale, tehniski uzlabojumi un jaunu ceļu būves priekšlikumi. Līdzās šim atbildīgajam amatam viņš strādāja kā privātarhitekts un 1915. gadā kļuva par īsteno valsts padomnieku. Divos Rīgā pavadītajos gadu desmitos viņš projektējis deviņpadsmit celtnes. M. Eizenšteins bija precējies ar Jūliju Ivannvnu Koņecku - modernu jaunu dāmu no rungu pēterburdziešu ģimenes. …
